Volgaste (Wolgast)
Volgaste ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, āmtes centrs Oderas upes Pēneštromas attekas krastā iepretim Uzedomas salai. Sala ar cietzemi pilsētas teritorijā savienota ar paceļamo tiltu.
Pirms pilsētas dibināšanas Volgastes vietā atradās svarīgs slāvu pagānu templis, kas 1128. gadā tika nopostīts. No 1285. līdz 1637. gadam Volgaste bija Pomerānijas hercogu rezidences pilsēta. 1628. gadā Trīsdesmitgadu kara laikā pie pilsētas notika Volgastes kauja, kurā imperatora karaspēks Albrehta fon Vallenšteina vadībā sakāva karaļa Kristiāna IV komandētos dāņus, un dāņi bija spiesti lūgt mieru. 1630. gadā pilsētu ieņēma zviedru karaspēks, un līdz pat 1815. gadam tā ietilpa Zviedrijā. 1713. gadā Ziemeļu kara laikā, atriebjoties par dāņu Altonas nodedzināšanu, Volgasti nodedzināja krievu karaspēks. Pēc 1815. gada - Prūsijas sastāvā.
Pilsētā atrodas kuģu būves uzņēmums Peene-Werft. Gleznotāja Filipa Oto Runges (Philipp Otto Runge, 1777-1810) un diska metējas Frankas Dīčas (Franka Dietzsch, 1968) dzimtā pilsēta.
Pirms pilsētas dibināšanas Volgastes vietā atradās svarīgs slāvu pagānu templis, kas 1128. gadā tika nopostīts. No 1285. līdz 1637. gadam Volgaste bija Pomerānijas hercogu rezidences pilsēta. 1628. gadā Trīsdesmitgadu kara laikā pie pilsētas notika Volgastes kauja, kurā imperatora karaspēks Albrehta fon Vallenšteina vadībā sakāva karaļa Kristiāna IV komandētos dāņus, un dāņi bija spiesti lūgt mieru. 1630. gadā pilsētu ieņēma zviedru karaspēks, un līdz pat 1815. gadam tā ietilpa Zviedrijā. 1713. gadā Ziemeļu kara laikā, atriebjoties par dāņu Altonas nodedzināšanu, Volgasti nodedzināja krievu karaspēks. Pēc 1815. gada - Prūsijas sastāvā.
Pilsētā atrodas kuģu būves uzņēmums Peene-Werft. Gleznotāja Filipa Oto Runges (Philipp Otto Runge, 1777-1810) un diska metējas Frankas Dīčas (Franka Dietzsch, 1968) dzimtā pilsēta.
Ģeogrāfiskā karte - Volgaste (Wolgast)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Vācija
Vācijas karogs |
Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
EUR | Eiro (Euro) | € | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
DE | Vācu valoda (German language) |